Bez gariem ievadiem- takā 1.pieredze bija diez gan negatīva,bet zināju,ka vēlos tāpat dzemdēt vietā,kur tomēr ir lieli profesionāļi un visa tehnika,intensīva terapija utt.,tad nolēmām,ka paliksim pie dzemdību nama. Tomēr- uzreiz zināju,ka slēgšu līgumu. Vecmāti man ieteica mana mamma un devāmies izrunāt 1.dzemdību pieredzi,kā arī iepazīties. Visām varu ieteikt vecmāti Līgu Kalniņu- it īpaši,ja patīk,kad apčubina.
Šoreiz arī tuvu dzemdību datumam bija tādas jokainas sāpītes,tapēc es sazinājos ar savu vecmāti. Viņa mani sagaidīja Rīgas dz.namā jau uzņemšanā. Pati uzlika toņus,pati apskatīja- izpalika viss haoss. Secināja,ka ir 2cm atvērums. Devos mājās mierīga un bez stresa. 40 nedēļās sākās straujas dzemdības vakarā. Sazinājos ar vecmāti,kad sāpītes jau bija ik pa 10 min. Sarunājām,ka sagaidīšu biežākas,bet lai lēnām pošos uz dz.namu. Kad ierados dz.namā- vecmāte bija dzemdību nodaļā un gaidīja tur. Sanāca atkal iet cauri visai iestāšanās procedūrai ar kontrakcijām ik pa 3 min. Man vēl jautāja- vai dvīņi? Jo puncis bija milzonīgs. Es tik atteicu,ka nē,viens bērns. Toreiz jau mazliet ģību nost no sāpēm,pārģērbties vienai bija nu ļoti grūti. Knapi tiku līdz dzemdību nodaļai. Labi,ka vīrs bija blakus. Pa vidam apstājos un iepauzēju uz kontrakcijām,jo tad nespēju paiet. Vecmāte dzemdību blokā uzreiz pajautāja- vai man auksti,karsti,kāda gaisma būtu labāk dzemdību telpā. Skaisti sataisīja man istabiņu pēc manām vēlmēm. Pārādīja kā pārelpot kontrakcijas,jo man bija bail,biju saspringusi. Kopā dažas pārelpojām. Tad pārbaudīja atvērumu- 8cm. Viss maigi,iejūtīgi. Viņa laicīgi pieaicināja ārstu,jo bija skaidrs,ka Marts būs liels priekš manis. Piedāvāja man celties,iet dušā,bet es nespēju nostāvēt. Tapēc paliku gultā. Vecmāte vaktēja kā man iet,bet nebija uzbāzīga. Ik pa laikam atstāja mūs ar vīru divatā. Atceros,ka vienā brīdī sāku drebēt,tad viņa uzsedza segu,pamasēja kājas. Laicīgi sarunāja EA. Anesteziologs bija tas pats,kas manās 1.dzemdībās. Nopietns un lika man saņemties,lai iedurtu pareizi,bet tas labi,jo kontrakciju sāpes šajā posmā ir spēcīgas. Šoreiz EA man tika papildināts arī uz izspiešanu. Kopā ar vecmāti strādājām gandrīz 3h. Arī sagaidījām,kad iziet EA efekts. Bet neveiksmīgi un tika lemts par labu ķeizaram. Bet es jutos droši,mierīgi. Ķeizara laikā sapratu,ka ārstam esmu pēdējā šodien un tad viņs tiks mājās. Runāja par to,ka jāiet prom no darba,jo te liela slodze. Vēl esot otrs darbs. Man tas likās komiski. Kad Martu izcēla no punča,tad pateica,ka liels puika un nebūtu izgājis cauri. Teica,ka izskatās stiprs. Pajautāja kā sauksim. Vienīgais,kas man ķeizara laikā nepatika ir tas,ka man iedeva kaut kādas tabletes mutē,kas sausināja muti. Pēc tam 4h pavadīju turpat blakus istabā,mani uzmanīja. Visas māsiņas bija ļoti korektas-padeva padzerties,uzsedza silto segu. Pēcdzemdību nodaļā tiku pie atsāpinošām svecītēm,kas bija glābiņš. Uzreiz bijām ģimenes numurā-arī cena 60 eiro,bet tētim vairs nebija iekļautas pusdienas,ja nemaldos autostāvvieta bija bezmaksas,ja ņem ģimenes istabiņu. Martam ātri vien ieteica dot klāt maisījumu,bet tas man nelikās nekas traks. Toties palīdzēja normāli uzreiz pielikt pie krūts. Kopumā vecmātes lieki pie mums nenāca,viss bija korekti. Bezpersoniski,bet labāk tā,nekā negatīvi. 4.dienā tikām mājās. Kopumā šī bija nesalīdzinoši labāka pieredze kā pirmā. Un skaidrs,ka man tiešām paveicās ar līgumvecmāti un paveicās ar citiem darbiniekiem. Nebija arī nekādu komplikāciju pēcdzemdību periodā,kas noteikti arī ietekmēja to,ka viss kopumā bija daudz maz labi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru