Dziedinošas ķeizardzemdības

Sākšu ar to,ka pēc 2.ķeizargrieziena man bija bail no šīs procedūras tik ļoti,ka apzināti nebūtu saņēmusies vēl vienam bērnam, apzinoties,ka nākamreiz ķeizargrieziens būtu principā neizbēgams. Zinu,ka ir kam sanāk piedzemdēt vagināli pat pēc 2 ķeizariem,bet manā gadījumā bija skaidrs,ka tas nav mans gadījums gan iepriekšējo dzemdību gaitas dēļ, gan citu iemeslu dēļ.

Kad negaidīti pieteicās mūsu jaunākā meitiņa- sākās mans garīgais ceļš uz ķeizargrieziena pieņemšanu un morālo gatavību. Reāli nebiju gatava morāli ķeizaram līdz aptuveni 34.nedēļai.

Ko es darīju,lai sagatavotos?
Pirmkārt, atradu tiešām labu ginekologu, kam 100% uzticos. Otrkārt, sapratu, ka vēlos slēgt līgumu ar ārstu, kurš zin manu situāciju,nevis braukt un cerēt uz labāko. Treškārt, meklēju iestādi,kurā var veikt to,ko vēlos- izņemt olvadus reizē ar ķeizargriezienu,jo zināju,ka vairāk par 3 ķeizariem man nebūs,nemaz neiesaka. Tātad atkrita,piemēram, Siguldas slimnīca,jo tur šo neveic. Mūsu izvēle bija Rīgas Dzemdību nams (kur bija 3 iepriekšējās dzemdības) vai Vidzemes slimnīca (jo dzīvojam Cēsīs un tā ir tuvākā lielā slimnīca ar dzemdību nodaļu).
Beigās izvēlējāmies Vidzemes slimnīcu,jo tur sakritības pēc strādā par ārsti mana ginekoloģe, ar kuru arī bija doma slēgt līgumu. Takā man ir liela diastāze, tad ārste pastāstīja,ka vienlaicīgi varētu arī to sašūt- kas man bija liels pārsteigums. Izrādās, ka Valmierā tā esot salīdzinoši ierasta prakse, ja vien nav kāds iemesls kapēc to nevar izdarīt.

Beigās vienojāmies par plānveida ķeizargriezienu 19.08., kas būtu pilnas 39 nedēļas un 1 diena.
No aptuveni 36. Nedēļas mani sāka mocīt visādas kontrakcijas un pieauga raizes vai rēta izturēs līdz 39 nedēļām,jo tā bija ļoti plāna. Pat ja rētas biezums vai plānums pilnībā nenosaka plīšanas risku- plīšanas gadījumā viss visticamāk var beigties letāli, tapēc raizes bija pamatotas. Īsāks starplaiks starp ķeizariem arī nenozīmē,ka rēta plīsīs vai lielāks risks uz plīšanu,jo tā sadzīst pilnībā pusgada laikā,bet tāpat-visus faktorus saliekot kopā, sajūta nebija omulīga.
Un tagad,kad backstory ir izstāstīts- ķeršos klāt pie dzemdību stāsta.

08.08. 2022. 5:00 pamodos no spēcīgām, regulārām kontrakcijām. Sagaidīju 4 un sapratu,ka laikam viss sācies un sāku salikt pēdējās mantas, iegāju dušā un iedzēru nošpu-ar domu,ja nu tomēr nav. Sekoja vēl dažas spēcīgas kontrakcijas un principā biju gatava modināt vīru, saukt ātros un doties. Bet starplaiki palika lielāki un viss pierima, fonā gan spēcīgi vilka muguru un vēderu, rētas rajonā bija durstīgas un nepatīkamas sajūtas. Dienas vidū sazinājos ar savu ārsti. Viņa teica, ka ja kas- lai dodos ar ātrajiem uz slimnīcu, bet ja liekas,ka viss normas robežās- lai dodos nākamajā dienā,viņas maiņas laikā uz slimnīcu un ķeizarosim akūti,jo izskatās, ka viss iesācies un rētas dēļ nevajag lieki riskēt.
Mums tieši iekrita,ka vīra māte varēja atbraukt pieskatīt mazos, vīrs dabūt atvaļinājumu ar nākamo dienu un man nebija jābūt vienai.

09.08. Ap 14:00 bijām Vidzemes slimnīcā. Arī šajā dienā ik pa laikam bija spēcīgas kontrakcijas. Toņos arī tās uzrādījās un pat ik pa 5 min. Sanāk,ka kamēr gaidīju ķeizaru- izbaudīju kontrakcijas. Dzemdes kakls arī jau bija ar atvērumu. Takā dzemdības principā bija sākušās pašas.
Mēs iekārtojāmies vienā no 6 ģimenes palātām,par ko priecājos. Tajā dienā mūsu meitiņa piedzima vienīgā, bet nākamajā dienā piedzima 9 mazie! Vidēji dienā ir 2- 3 mazulīši.
Palāta bija kā viesnīcas numuriņš- lielā gulta, TV, ledusskapis, liela un plaša wc un duša, pa logu skaists skats- mežs,bet vienīgi šobrīd notika pagalmā būvdarbi. Slimnīcu pilnībā remontē. Dzemdību nodaļa ir izremontēta, svaiga, jauna, moderna.

Pirms ķeizara paspēju izrunāties ar anestezioloģi, mani ķeizaram sagatavoja tik ļoti laipnas vecmātes un palīgi- noskuva rētas vietu, ielika katetru rokā, izlaida sistēmu, ielaida antibiotikas, ielika urīna katetru. Viss maigi, mierīgi, nomierinot mani, nesteidzinot. Tad pirms 19:00 biju saģērbusies slimnīcas dotajā halātā, vecmāte man sataisīja copīti, uzlika cepurīti un tad man bija jāguļas uz gultas, ar kuri mani pārstūma uz nodaļu,kur veic operācijas. Tur man ielaida mugurā EA- uzreiz atslēdzot kājas. Vecmāte man turēja plecus,lai nebaidos un vispār dūriens bija viegls. Biju mierīga. Apgūlos uz operāciju galda guļus, bet takā nāca vēmiens,tad mani takā ar moderno galdu pabīdīja ieslīpus. Jau minēju,ka te viss jauns un moderns-arī galds, lampas utt. Telpas omulīgas. Tajā brīdī jau pavisam iedarbojās narkoze. Vienā rokā laida sistēmu, otrai pieslēgts spiediena mērītājs. Atnāca mana ārste un vēl cita ārste, kura asistēja.

Mani atkal nolika taisni un sāka operēt. Vairākas reizes palika slikta dūša,par ko ziņoju, uzreiz tika pilinātas un laistas zāles. Vienā momentā pavisam sareiba galva un anestezioloģe masēja man pieri,kamēr zāles iedarbojās. Tas ļoti palīdzēja. Visu laiku visi runājās ar mani gan ārsti, gan anestezioloģe. Jutos dikti apčubināta un man nebija bail.

19:07 piedzima meitiņa. Mums bija daudz vārdu variantu, bet beigās nosaucām par Ievu,jo pēc sejas likās,ka šis tomēr būs īstais vārds. Vārds Ieva pie manis atnāca jau pirms veicu grūtniecības testu,iekšēji jutu,ka būs meita Ieva. Mums ar meitu vispār jau kopš ieņemšanas bija īpaša saikne. Jo arī 07.08. Vakarā es runājos ar punci un teicu,ka ja viņa pati izlēma pie mums atnākt, tad varbūt pati lai lemj,kad piedzimt,jo citādi ārsti ir jau izlēmuši viņas vietā. Un viņa laikam to nopietni ņēma pie sirds un pati izlēma savu datumiņu.
Arī ārstes piekrita,ka izskatās pēc Ievas, ka esot maz Ievas tagad mazas un nekāda vaina,ka vārdiņsvētki Ziemassvētkos. Ieva no ebreju valodas nozīmē-elpa un dzīvība.

Tātad-
Ievu izcēla no punča, viņa ieraudājās. 3.380 kg un 51 cm. Kad pielika viņas sejiņu pie manas- viņa beidza raudāt-viņa uzreiz atpazina mammu, jutās droši. Tad viņu aizveda uz istabiņu pie tēta. Es raudāju laimes asaras...un arī tagad atceroties- acīs asaras...
Tālāk man sašuva diastāzi, izņēma olvadus un visu sašuva ciet. Tas aizņēma gandrīz stundu! Un bija gana sarežģīta operācija. Tās vidū man atkal slikti palika, bet viss tika novērsts. Pacietīgi gulēju un runājos ar ārstiem. Nebija ne bailes, ne stresa, ne drebuļi- kas bija abos iepriekšējos ķeizaros.
Pēc ķeizara mani pārcēla stumjamajā gultā,kas bija salīdzinoši jautri,jo neko jau nejūt no vidukļa uz leju.
Mani aizveda uz istabiņu un tur mani gaidīja vīrs un Ieva. Mani iecēla gultā, pagrieza uz sāna un Ieva tika lika pie krūts. Viņa piezīdās uzreiz. Un šis ir svarīgi,lai pirmo 2 h laikā notiktu pirmā zīdīšana,kas nebija opcija iepriekš,jo iepriekš bērni tika pielikti pie krūts pēc aptuveni 4/5 stundām tikai. Tā mēs abas tur nogulējām 2h, atgāja kājas un pagriezos uz otra sāna,kur vēl kādas 3h kopā nogulējām.

Man tika iedotas zāles,kas man palīdz pret sāpēm- kas arī tika atrunāts ar ārsti iepriekš. Jo ir dažāda veida zāles un ne visiem der visas. Pirmā diennakts pagāja mierīgi, biju spējīga pat normāli piecelties kājās,iet uz wc.

Šī kopumā bija vislabākā atiešana pēc ķeizara, vievieglākā atkopšanās. Gan pateicoties manai garīgajai sagatavotībai, gan profesionālajiem ārstiem. Viss cieņpilni pret mani, ļaujot man atiet manā tempā, nevis steidzinot, dodot efektīvas zāles un ļaujot mierīgi iepazīt Ieviņu.

Izrakstīja mūs 3.dienā jau. Man veica usg rētai un dzemdei,lai zinātu,ka viss ir labi.

Visi ārsti tur ir savā vietā un darbu dara no sirds. Liels paldies viņiem. 
Kopumā pieredzi šajās dzemdībās vērtēju 10 no 10.

Izejot no slimnīcas biju ieguvusi tik lielas dāvanas..meitiņu, sašūtu diastāzi, izņemtus olvadus un skaistu jaunu ķeizara rētu, kā arī emocionālu piepildījumu par šīm dzemdībām.